et-Cukurs vai medus ?

06/12/2019

Cukurs pagatavots, šķīdinot jēlcukuru un attīrot to ar fosforskābi, kalcija hidroksīdu un oglekļa dioksīdu.

Amerikā cilvēki cukuru vidēji dienā patērē 120-140 g, kas gadā ir aptuveni 46-50 kg, Eiropā ap 30 kg gadā ... Maksimālā dienas cukura deva pieaugušam cilvēkam ir līdz 25-30 g dienā, kas būtu ap 10 kg gadā. Vēl trakāk ir ar citiem pārtikā pievienotiem saldinātājiem, kā piemēram fruktozes sīrupu, kas izrādās hroniski toksisks. Vai tā vispār ir problēma ? Spriediet paši !

Ir iespēja noskatīties dokumentālo filmu, kuru translēja Latvijas Televīzija par pieaugošo cukura patēriņu pasaulē un to izraisītām sekām uz cilvēka veselību.

Diatalogi visā pasaulē daudz skaita un rēķina cilvēkam dienā apēstās kalorijas un diagnosticē nepieciešamās aktivitātes, lai šīs kalorijas sadegtu un neuzkrātos taukos, bet maz runā par to, ka ir kalorijas ar kurām mūsu organisms tiek viegli galā un ir kalorijas ar kurām galīgi netiek galā, lai kā arī mēs sportotu un cik aktīvi būtu.

Ir trīs lietas, kuras izraisa tikai cukurs: aknu aptaukošanos, šūnu novecošanu un smadzeņu darbības pārmaiņas, ietekmējot apetīti.

Sanāk, ka aptaukošanās cilvēkiem, galvenokārt, ir ne jau no mazkustības, bet no nesamērīgi daudz apēstā cukura.

Cukurs ir labs un lēts konservants, ko mūsdienās pārtikas ražotāji izmanto, lai - samazinātu pašizmaksu, palielinātu produkta patēriņu, pagarinātu produkta derīguma termiņu un, tādēļ, tas bieži tiek pievienots arī produktos, kuros galīgi varētu bez tā arī iztikt.

Baltais cukurs nesatur vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas - tas viss ir zaudēts pārstrādes procesā un tieši tāpēc šīs apēstās kalorijas no cukura nepārstādājas mūsu organismā un veido aptaukošanos.

Rezultātā, cilvēks apzināti un neapzināti dienā uzņem ļoti daudz cukura, kas noved pie aptaukošanos un lielas varbūtības saslimt ar cukura diabētu*..

*Kā liecina statistikas dati, cukura diabēts Latvijā ir trešā izplatītākā nāvi nesošā slimība.

Pastāv nepamatots uzskats, ka tikai cilvēkiem ar lieko svaru būtu sevi jāierobežo ar cukura patēriņu, tomēr tas tā nav. Arī tieviem vai kalsniem cilvēkiem, kuri ikdienā patērē daudz saharozes ir ļoti liela varbūtība saslimt ar cukura diabētu, aknu mazspēju, iekšējo orgānu aptaukošanos un trombu veidošanos.

Dažādās valstīs veiktie pētījumi par cukura ietekmi uz veselību liecina, ka cukurs ir kā barības avots vēža šūnām. Tāpēc tā daudzuma samazināšana ikdienas uzturā var novērst dažādu onkoloģisku saslimšanu risku un aizkavēt ļaundabīgu šūnu veidošanos un izplatību organismā.

Lai cukurs tiktu uzņemts, organismā tiek patērēts kalcijs un B vitamīns. Tā kā baltais cukurs nesatur kalciju un B vitamīnu, šīs vielas tiek ņemtas no kauliem un zobiem.

Cukura mīļotāju asins analīzes apliecina, ka viņu organismam trūkst A, C, B12 vitamīnu, kalcija, fosfora, hroma, magnija un dzelzs. Un pats bēdīgākais ir tas, ka no šo vielu deficīta visvairāk cieš bērni un pusaudži.

Pārliekas cukura lietošanas dēļ tiek aizsprostoti asinsvadi, palēninās asinsrite; sarkanie asinsķermenīši, kas transportē skābekli un dzelzi uz katru šūniņu, tiek saspiesti un nevar brīvi cirkulēt. Cukurs izraisa iekšējo orgānu aptaukošanos, tāpēc ir īpaši svarīgi ikdienā aktīvi kustēties, vingrot, sportot un citādi kustināt muskuļus, stimulēt asins cirkulāciju un veicināt vielmaiņu.

Cukura lietošana izraisa krasas glikozes līmeņa svārstības asinīs, kuras savukārt izraisa straujas garastāvokļa maiņas, pēkšņu nogurumu, galvassāpes un nemitīgu kāri pēc saldumiem.

Tā pamazām rodas narkotiska atkarība, jo kārtējā gardumu uzēšana uz mirkli rada atvieglojumu, kaut pēc pāris stundām cilvēku atkal pārņem bada sajūta. Cukurs ir ļoti ātrs enerģijas avots, kas ātri izsīkst.

Cukurs ir barotne pūstošai mikroflorai un mikrobiem, kā arī palielina slodzi aizkuņģa dziedzerim.

Zarnās sāk dominēt pūstošā mikroflora, nenotiek arī B grupas vitamīnu sintēze, savukārt tas nozīmē, ka cilvēkam ir visi priekšnosacījumi saslimt ar slimībām, ko izraisa šo vitamīnu trūkums. Īpaši var ciest nervu sistēma un smadzeņu darbība. Ar pūstošu mikrofloru bagātās zarnās netiek sintezēta neviena bioaktīva viela, fermenti.

Cukurs un baltie milti ir tā sauktās tukšās kalorijas, kas nedod organismam nevienu vērtīgu vielu. Lai varētu notikt vielmaiņas process un cukurs tiktu pārstrādāts, tas izmanto pēdējos vitamīnus, mikroelementus, minerālsāļus, kas organismā vēl atrodami.

KĀ TAD IR AR MEDU ?


Kopš cilvēka ēdienkartē ienācis cukurs, medus piedzīvojis nepelnītu aizmiršanu, jo, ja cilvēki rietumos vidēji cukuru patērē 120-150 g dienā, tad medu vien ap 2-8 g dienā. Piemēram, Vācijā, vidējāis medus patēriņš uz vienu iedzīvotāju gadā ir 1,1 kg, kas ir tikai 3 g dienā !

Lietojot cukuru strauji paaugstinās cukura līmenis asinīs, kura normalizēšanā ir jāpiedalās aizkuņģa dziedzera insulīnam. Liekais insulīns atkal rada izsalkuma sajūtu un paaugstina holestarīna līmeni asinsvados.

Uzņemot medu šāda strauja cukura līmeņa paaugstināšanās nenotiek, jo tas uzsūcas vienmērīgāk un organismam draudzīgāk, neizjaucot līdzsvaru organismā.

Gan medu, gan cukuram ir vienlīdz liela enerģētiskā vērtība - 100 g medus satur 301,8 kcal (pēc dažu autoru domām pat līdz 380 kcal), 100g rafinētā cukura - 410 kcal.

Taču medus ir tīrs dabas produkts un, ja tas nav speciāli filtrēts un uzkarsēts, tas satur ne tikai cukurus, bet arī nedaudz ziedputekšņus, kā arī daudzas citas veselībai svarīgas vielas.

Papildu cukuriem medus sastāvā ir vēl kaut kas, un tieši šis kaut kas piešķir medum lielāku vērtību.

Pirmām kārtām medus satur daudz un dažādas skābes (arī aminoskābes), tāpēc medus pH vidēji ir 3,9, taču var būt arī nedaudz zemāks un būtiski augstāks, sasniedzot pat pH 6.

Skābes (šajā gadījumā - aromātiskās) piešķir medum garšas īpašības. Visvairāk medū ir glikonskābes, mazākā daudzumā ir arī citas organiskās skābes.

Par medus labvēlīgo ietekmi jāpateicas flavonoīdiem, polifenoliem, alkaloīdiem, glikozīdiem, dažādiem enzīmiem (piemēram, katalāzei, diastāzei, invertāzei) un daudziem citiem savienojumiem, kas ir medus sastāvā. Kopumā medū atklāti aptuveni 600 gaistošo savienojumu, kas nodrošina medus labvēlīgās īpašības. Pie tiem pieder aldehīdi, ketoni, hidrokarboni, benzēns un tā atvasinājumi, furāni un citi.

Flavonoīdi un polifenoli ir galvenie antioksidanti. Analīzēs atklāts, ka medus sastāvā ir gandrīz 30 dažādu polifenolu veidu.

Medus mikrosastāvs jeb tas, ko ar neapbruņotu aci neredzam un ar garšas kārpiņām nejūtam, ir prātam neaptverams. Tieši šīs sastāvdaļas ir atbildīgas par to, ka medum piemīt veselību veicinošas īpašības.

Medu aktīvi izmanto tautas medicīnā, taču nu ir savākts arī gana daudz zinātnisku pierādījumu, kas apstiprina tā vērtību.

Pētījumi rāda, ka medum piemīt antioksidatīva, pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība, tas noder arī profilaktiski, lai samazinātu elpceļu, gremošanas trakta, sirds asinsvadu, vēža un cukura diabēta risku.

Iekšķīgi lietojot jeb iekļaujot to ikdienas uzturā, mēs neapzināti stiprinām veselību, taču ir reizes, kad mūsu veselība sašķobās, un tad medus apzināta lietošana var būtiski uzlabot pašsajūtu.

Lūk, kādos gadījumos medus var palīdzēt

* Faringīts un klepus. Gan tad, ja ir iekaisis kakls, gan tad, ja ir klepus, medus ēšana var palīdzēt to mīkstināt, uzlabot miegu un samazināt iekaisumu. Tas ir novērots gan pētījumos ar bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem.

* Gastroezofageālais reflukss (GERD) jeb atviļņa slimība. Medus lietošana palīdz novērst nepatīkamos dedzināšanas simptomus.

* Gastrīts un kuņģa čūla. Medus atvieglo gastrīta simptomus, kā arī samazina kuņģa skābes daudzumu un veicina dzīšanas procesus.

* Diabēts. Papildu standarta terapijai medus lietošana var palīdzēt uzlabot diabēta slimnieku stāvokli, samazinot glikozes līmeni plazmā, homocisteīna un C-reaktīvā olbaltuma daudzumu, kā arī normalizējot lipīdu daudzumu asinīs.

* Vēzis. Medum piemīt īpašības, kas ir nepieciešamas, lai palīdzētu cīņā ar vēzi; medus veicina šūnu apoptozi, samazina to dalīšanos un ietekmē imūnās sistēmas atbildes reakcijas.

Devas, ko būtu nepieciešams uzņemt, lai palīdzētu cīņā ar vēzi, gan nav noteiktas, tāpēc medu var ēst papildu vēža terapijai vai uztvert kā garšīgu profilaktisku līdzekli.

* Sirds asinsvadu slimības. Medus antioksidantu spektrs samazina sirds mazspējas risku. Medus veicina koronāro asinsvadu paplašināšanos, samazina asins plātnīšu salipšanu un recekļu veidošanos, kā arī samazina zema blīvuma lipoproteīnu oksidēšanos.

* Neiroloģiskas slimības. Polifenoli, kas ir medū, samazina neiroiekaisumus hipokampā, teorētiski samazinot atmiņas traucējumus. Medum piemīt arī antidepresantiem un nootropajiem līdzekļiem līdzīga ietekme, tas apkaro arī brīvos radikāļus, kuri var negatīvi ietekmēt visu organismu, arī nervu sistēmu.


Links uz grāmatu angļu valodā "Pure, White & Deadly", grāmatas autors prof. John Yudkin:

https://eatlowglycemic.files.wordpress.com/2011/11/pure-white-and-deadly.pdf

Ārste: Ar veselīgu dzīvesveidu var normalizēt cukura līmeni gandrīz pusē diabēta gadījumu

Raidījuma viesi: P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe profesore Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/arste-ar-veseligu-dzivesveidu-var-normalizet-cukura-limeni-gandr.a123109/

P.s. Raidījuma 27 min. es arī uzdevu jautājumu par cukuru un medu..Diemžēl, manu otro jautājumu par medu kā alternatīvu sintizētajiem saldinātājiem nepaspēja uzdot...

ESI PIRMAIS, KURŠ IZLASA JAUNUMUS!