SMILTSĒRKŠĶIS

Ļoti vērtīga oga, kura nākusi no Tibetas Himalajiem !

Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem pirmo reizi smiltsērkšķis kā medikaments izmantots jau senajā Ķīnā. 1977. gadā šis augs oficiāli iekļauts Ķīnas farmakopejā;

Smiltsērkšķu ogu augsto vērtību nosaka to bagātīgais vitamīnu saturs un dziednieciskā eļļa. Smiltsērkšķa dziedinošajām īpašībām ir zinātnisks pamatojums. Tas ir viens no retajiem augiem, kurš satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus.

Ogās konstatēti vitamīna A provitamīns karotīns, B1, B2, B6, C, E, F, K, P vitamīni, holīns, 17 aminoskābes, no tām 7 neaizvietojamās, betaīns, sterīni, fosfolipīdi, miecvielas, ābolskābe, vīnskābe, dzintarskābe.

Viens no sterīniem identificēts kā sitosterīns, kas ir antagonists holesterīnam un dod profilaktisku efektu cīņā pret aterosklerozi. Ogās ir ļoti daudz lipīdu - no 3 līdz 7% ogu mīkstumā, līdz 12% sēklās. Lipīdu taukskābju sastāvā ir gan piesātinātās, gan polinepiesātinātās, gan mononepiesātinātās taukskābes. Visvairāk ir tieši pēdējo, starp kurām īpaši vērtīgas ir linolskābe un linolēnskābe.

Biloģiski aktīvo vielu kombinācija smiltsērkšķu ogās ir unikāla, ne tikai īpaši veselīga cilvēka organismam, bet arī savstarpēji stabilizējoša: C vitamīns labi saglabājas, jo ogās nav askorbīnoksidāzes - fermenta, kas oksidē C vitamīnu. C vitamīna aizsardzību pret oksidēšanos veic arī P vitamīns. Karotīns te ir izšķīdis eļļā, tāpēc organisms to var labi izmantot A vitamīna sintēzei.

Karotenoīdu lielais daudzums paaugstina smiltsērkšķu dziedniecisko ietekmi - šūnu dalīšanās veicināšanu un ievainojumu dzīšanu. Bez tam smiltsērkšķu eļļa paaugstina ribonukleīnskābes un dezoksiribonukleīnskābes daudzumu aknu šūnās un iedarbojas kā stabilizators uz bioloģiskajām membrānām.

Smiltsērkšķi bagātīgi satur gan taukos, gan ūdenī šķīstošus antioksidantus, kas samazina brīvo radikāļu izraisītos organisma bojājumus. Jau gadu desmitiem smiltsērkšķu preparātus iesaka lietot pārmērīgas starojuma devas, arī staru terapiju saņēmušu cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanai.

Dēļ antioksidantiem smiltsērkšķu produktus izmanto audzēju profilaksē, bet pretiekaisuma ietekme, kā arī augstais palmitīnskābes un palmitoleīnskābes saturs ir pavēruši ceļu uz ādas un gļotādas ārstēšanas līdzekļiem.

Galvenā kosmētikas nozare, kur sastopamas smiltsērkšķu piedevas, ir dažādi krēmi: dienas un nakts krēmi, izstrādājumi ar mitrinošu iedarbību, ķermeņa, roku un sauļošanās krēmi, krēmi ādai ap acīm un citi izstrādājumi ar tonizējošu vai nomierinošu ietekmi. Uz smiltsērkšķu eļļas bāzes veidotas arī masāžas eļļas, vannas bumbas, ziepes, dušas želejas un šampūni. Smiltsērkšķi ir vislabākie augļi cilvēku imūnsistēmas stiprināšanai.

Ne velti tie ir iekļauti krievu kosmonautu ikdienas pārtikas sarakstā. Austrumzemju sportisti smiltsērkšķu dzērienus lieto kā atļautu, dabisku dopingu, jo ābolskābe kombinācijā ar citām fizioloģiski aktīvām vielām ātri atbrīvo muskuļu enerģiju.

Pārtikas ražotāji bieži pievieno smiltsērkšķu sulu dažādiem produktiem, iegūstot spilgtu krāsu, savdabīgu skābenu garšu un galvenais - tiesības pretendēt uz veselīga produkta nosaukumu, lai gan bieži vien dēļ niecīgiem piedevas daudzumiem to var uzskatīt par smiltsērkšķu labās slavas negodīgu izmantošanu.

Smiltsērkšķu ogu mīkstums labi sader ar piena produktiem, piem. biezpiena krēmu, saldējumu, jogurtu. Sajaucot smiltsērkšķu sulu ar pienu, iegūst kefīram līdzīgu saldskābu dzērienu. Ar sasmalcinātu kaltētu ogu pulveri bagātina dažādus maizes izstrādājumus.

Ogu uzglabāšanai lieto dažādas tradicionālas metodes - spiež un pasterizē sulu, vāra ievārījumu, sīrupu, pat marinē, taču jāiegaumē, ka vislabāk visa bagātīgā vērtīgo vielu buķete saglabājas, uzglabājot svaigas ogas saldētā veidā, un arī to pārstrādes produktus patērējot nekarsētus īsā laikā pēc ogu atkausēšanas.


Interesanti:

  • smiltsērkšķu izstrādājumi tika iekļauti krievu kosmonautu uzturā un, ka smiltsērkšķis bija pirmais līdzeklis, ko izmantoja 1986. gada Černobiļas katastrofas upuru ārstēšanai;
  • Starp pašiem senākajiem rakstu avotiem, kuros pieminēti smiltsērkšķi, ir Tibetas mūku traktāti. Tomēr visaktīvākais laiks smilts­ērkšķu augļu atzīšanā sākās apmēram 200 gadu pirms mūsu ēras Maķedonijas Aleksandra karagājienu laikā. "Kad Maķedonijas Aleksandrs ar daudzām kaujām bija nokļuvis līdz Indijai, viņa karavīri bija novājināti, slimību un ievainojumu nomākti. Novājināti bija arī zirgi. Šī iemesla dēļ neizdevās ieņemt kārtējo pilsētu un karaspēks pie tās ierīkoja apmetni. Nākamajā dienā karavīri ievēroja, ka zirgi no vairākiem nepazīstamiem kokiem ir noēduši ogām līdzīgus augļus. Arī karotāji tos nogaršoja un atzina, ka tie labi veldzē. Pēc dažām dienām karavīri bija atguvuši spēkus, arī zirgi jutās moži. Kopš tā laika šo augu, ko mēs zinām kā smiltsērkšķi, latīniski dēvē par hipophae. Tulkojumā tas nozīmē "spožais zirgs".

    Maķedonijas Aleksandrs augļu kokus aizveda uz Eiropu, un kopš tā laika smiltsērkšķi bagātīgi aug Bulgārijā, Rumānijā, Maķedonijā un arī pie Itālijas. Vēlāk šo augu uz citām zemēm aizveda jūrnieki.


Avots: Zelta Oga.lv