NEDAUDZ PAR MEDU

Bišu produktu lietošana uzturā un slimību ārstēšanā ir zināma jau tūkstošiem gadu. Vēstures liecības atklāj, ka dziedniecība, izmantojot medu, tika praktizēta jau Senajā Ēģiptē ap 3500. g. p.m.ē. Tolaik ar medus palīdzību dziedināja acu, aknu, nieru, kuņģa un zarnu slimības.

Medus ir ziedu nektārs, ko bites savā ķermenī pārstrādājušas saldā barībā sev un arī cilvēkiem. Medus kā barības viela ir ļoti veselīga un cilvēka organismā tā viegli pārstrādājas. Tā nepārpūlē gremošanas orgānus un ļoti viegli asimilējas asinīs. Medus veicina asinsriti un uzlabo nervu sistēmas darbību. Medus satur vitamīnus, spēcina baltos asinsķermenīšus un uzveic lipīgo slimību dīgļus.

Saldā, vijīgā un dzidrā dabas produkta sastāvu nosaka dažādi faktori - ziedi, no kuriem ievākts nektārs, reģiona klimatiskie apstākļi, kā arī čaklo medus vācēju šķirnes īpatnības. Līdztekus tādiem pamatelementiem kā glikoze, fruktoze un saharoze medus satur arī daudzas un dažādas minerālvielas, kuras labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu (piemēram, kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs u.c.), un vitamīnus - galvenokārt A, C, E un B grupas vitamīnus.

Tas sevišķi ieteicams bērniem, kā arī cilvēkiem, kas novārguši, slimo ar mazasinību un nervu slimībām. Visieteicamāk medu baudīt dabiskā veidā, jo karstā pienā vai tējā tas zaudē vitamīnus, fosforskābi un kaļķi.

Medus ir labākās veselības zāles pret daudzām kaitēm. No medus gatavots dzēriens atvēsina un atspirdzina. Kā piedeva zāļu tējām medus labi līdz pret iekaisumiem, saglumējumiem. Tas ir lielisks līdzeklis pret iesnām, klepu, aizsmakumu, gripu, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, apsaldēšanos, kakla un rīkles sāpēm. Tas atdala krēpas un tīra kalku. Medus mīkstina vēderu, noņem vēdergraizes un kuņģa sāpes, kā arī aptur caureju. Medus ūdens der pret podagru, bet kopā ar vijolīšu tēju - pret galvas sāpēm, elpas trūkumu, garo klepu un citām slimībām.

Medus ir arī lielisks skaistumkopšanas līdzeklis. Piemēram, pirts medus - tas attīra ādu un padara to mīkstu un veselīgu.

Medus ir neaizvietojams aknu slimību ārstēšanā, jo tam piemīt spēcīgas dezintoksikācijas (attīrošas) īpašības. Tāpat vairākos pētījumos ir pierādītas medus antibakteriālās īpašības cīņā ar tīfa un dizentērijas baktērijām - tīfa baktērijas medū iet bojā 48 stundu laikā, bet dizentērijas - 10 stundu laikā. Medus ir ieteicams arī cukura diabēta (īpaši 2. tipa) slimniekiem, taču nelielos daudzumos un ārsta uzraudzībā. Līdztekus iekšķīgu problēmu risināšanai medus noder arī ārīgai lietošanai. Produktam piemīt antibakteriālas un reģeneratīvas (audus atjaunojošas) īpašības, tāpēc tas ieteicams dažādu čūlu un brūču ārstēšanai, kā arī kompresēm radikulīta un citu nervu iekaisumu gaidījumos.

Medus kosmetoloģijā tiek izmantots jau ļoti sen - tas ātri iesūcas ādā, baro to, un tam piemīt spēcīgas antibakteriālas īpašības. Viens no populārākajiem medus izmantošanas veidiem skaistumkopšanā ir medus masāžas - tās uzlabo asinsriti un vielmaiņu, turklāt, veicot tās regulāri, ievērojami uzlabojas ādas vispārējais stāvoklis. Visbiežāk šo procedūru izmanto, lai aktivizētu limfātiskās sistēmas darbību un attīrītu ādu. No fizioloģijas viedokļa medus masāžas laikā notiek šāds process - medus atdod cilvēka organismam visus derīgos mikroelementus, vienlaikus izvadot no tā toksīnus.

Medu var izmantot arī sejas maskām un ne tikai. Speciālisti atzīst, ka maskas un krēmi, kuru sastāvā ir medus, piešķir ādai svaigumu un izlīdzina grumbas. Tā sabalansētais sastāvs ir īpaši piemērots ādas kopšanai, jo tas ļoti labi iesūcas ādā, attīra to, mitrina un padara samtaini gludu. To pašu var attiecināt arī uz medus izmantošanu pirts procedūru laikā. Ejot pirtī, medu var uzziest uz sakarsētas ādas - kad no organisma ir izdalījušās kaitīgās vielas un cilvēks ir izsvīdis, tas atkal var sākt uzņemt sevī mitrumu un citas vērtīgās vielas. Relaksācijai labi noder arī medus vannas, atliek tikai siltam ūdenim pievienot 200-250 gramus medus un baudīt patīkamās sajūtas, kas rodas, kad vērtīgais dabas produkts sāk savu iedarbību. Lai cīnītos ar bezmiegu, līdzās medum vannas ūdenim var pievienot arī kādu lāsi lavandas eļļas.

Bites var ievākt polifloro medu, kas sastāv no vairāku augu nektāriem, un monofloro medu - piemēram, liepu, griķu, viršu, āboliņa un rapša. Mainoties medus izcelsmei, mainās arī produkta īpašības un iedarbība uz cilvēku.

***

Vēl mazliet par medu..

• Liepu medum raksturīga gaiši dzeltena krāsa un maiga garša - tas labi noder aknu un nieru slimību ārstēšanai, kā arī angīnas un klepus gadījumā.

• Viršu medu var pazīt pēc tumši dzeltenas krāsas un asas, rūgtenas garšas. Palīdz dziedēt nieru, prostatas un urīnpūšļa slimības.

Āboliņa medus - gaišs, gandrīz balts un ļoti maigs. Tiek uzskatīts par vienu no labākajiem gaišajiem mediem.Noder elpošanas ceļu un kuņģa slimību ārstēšanai.

Poliflorais medus visbiežāk tiek ievākts no pļavu vai meža ziediem.Tas ir dzeltenā krāsā un aromātisks. Satur C un B vitamīnus. Noder augšējo elpošanas ceļu slimību ārstēšanai.

Griķu medus ir tumši sarkanbrūnā krāsā un ar stipru aromātu. Tas satur daudz dzelzs un olbaltumvielu, tāpēc labi noder anēmijas un neirožu ārstēšanai.

• Rapšu medum ir dzeltenīgi balta krāsa un viegla sinepju smarža. Tam ir zems skābuma līmenis, tāpēc noderīgs kuņģa slimību ārstēšanai.

• Medu ārstēšanā var lietot šķaidītā veidā (lietojot pie tējas vai ūdens), taču jāatceras, ka to nedrīkst karsēt virs 40 grādiem, jo tad tas zaudē savas vērtīgās īpašības.

• No bišu produktu integrēšanas ārstniecībā un skaistumkopšanā būtu vēlams uzmanīties cilvēkiem, kuriem ir alerģiska reakcija pret bišu valsts produktiem.